icon1 CEĻŠ UZ SAVU FINANŠU VIRSOTNI -MEISTARKLASES    
icon1 SAVAS FINANŠU KOMPETENCES
VEIDOŠANA – TRENIŅI
   
icon1

INVESTĒŠANA – CEĻŠ UZ BRĪVĪBU  -TRENIŅI

   
     

    

 

NO PERSONĪGĀ BUDŽETA PLĀNOŠANAS LĪDZ SAVAI FINANŠU VIRSOTNEI          
NO  KAPITĀLA   VEIDOŠANAS   LĪDZ   PASĪVIEM   IENĀKUMIEM                                
NO PASĪVIEM IENĀKUMIEM LĪDZ FINANSIĀLAI, ĢEOGRĀFISKAI UN LAIKA BRĪVĪBAI

     down  
       

 

Kas ir finanšu kompetence un kādēļ mēs par to runājam?

Finanšu kompetence jeb izpratība ir prasme apzināti un racionāli vadīt savus naudas procesus izvirzīto mērķu sasniegšanai,  
spēja pārvaldīt finanšu resursus, kontrolēt savus ieņēmumus un izdevumus, plānot,
veidot uzkrājumus un kapitālu, lai nodrošinātu finansiāli stabilu nākotni.

Diemžēl šīs prasmes nemāca nedz skolā, nedz augstskolā, un, diemžēl, ne vienmēr iemāca arī ģimenē. Vairums uzskata, ka pareizi pārvalda savas finanses, taču dažkārt izrādās, ka tas tā nav.

Mums bieži jautā, kas ir finanšu kompetence? Tā ir brīvība! Brīvība, kura balstās uz trim galvenajiem parametriem: naudu, vietu un laiku. Iespēja atļauties tieši to, ko vēlos – tā var būt māja ārpus pilsētas vai apartamenti pilsētas centrā, jaunākās paaudzes limuzīns vai restaurēta retro automašīna. Iespēja brīvi ceļot un vienlaicīgi pelnīt, pārvaldīt savas finanses no jebkuras vietas pasaulē – tam nepieciešamas tikai divas lietas - dators un internets. Lemt pašam, cik daudz laika veltīt darbam un cik – izklaidei. Brīvība ir neatkarība no politiskās, ekonomiskās un sociālās situācijas. Par to, kā kompetenti pārvaldīt savas finanses un izveidot savu kapitālu, lasiet rakstā „Cik es nopelnīju un cik es samaksāju sev” vai arī izvēlieties kādu no mūsu finanšu kompetences programmām.

button2lat
 

 

Radošie un postošie finanšu paradumi

Kā zināms, cilvēkiem piemīt paradumi. Ikdienas dzīvē mēs rīkojamies un pieņemam lēmumus,
balstoties uz saviem paradumiem, - mēs ģērbjamies tā, kā esam pieraduši, ēdam tā, kā esam pieraduši,
guļam, kā esam pieraduši un arī attiecībā pret naudu rīkojamies tā, kā esam pieraduši.
 
button1lat

Visi paradumi veidojas mūsu dzīves gaitā, un mainīt vai aizstāt tos dažkārt nav viegli.

Paradumi – tā ir sava veida programma, saskaņā ar kuru mēs dzīves gaitā pieņemam lēmumus.

Arī finanšu paradumi ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa un, balstoties uz tiem, cilvēks veido savu attieksmi pret naudu un pārvalda personīgos finanšu procesus.

 Paradumi var būt gan radoši un pozitīvi, piemēram, ģimenes budžeta plānošana, finanšu uzskaite, kapitāla un uzkrājumu veidošana, gan arī postoši, - nevīžīga attieksme pret naudu, parādu veidošana, kontroles trūkums utt.

Jūs droši vien esat satikuši tādus cilvēkus, kuriem vienmēr pietrūkst naudas, lai gan viņu ienākumi ir visai augsti. Šie cilvēki ir „šķērdētāji” un viņu finanšu paradums ir dzīvošana uz parāda. Lai cik viņi pelnītu, šiem cilvēkiem vienmēr būs negatīvs personīgais budžets.

Vai jūs kādreiz esat aizdomājušies, kādēļ mums ir tik daudz nabadzīgu cilvēku, kuri ir strādājuši visu savu dzīvi? Šiem cilvēkiem savulaik netika mācīti un veidoti attiecīgi finanšu paradumi, un viņi tos nespēja izkopt arī dzīves laikā, jo finanšu paradumi ir tieši saistīti ar personīgo finanšu kompetenci jeb izpratību. Par šo tēmu vairāk lasiet rakstā „Kas ir finanšu kompetence un kādēļ mēs par to runājam?” vai arī izvēlieties kādu no mūsu finanšu kompetences programmām.

 
button2lat

 

Privātā pensija, kad vien es vēlos

Kā Jūs plānojat pavadīt savu brīvo laiku, esot pensijā?
Vairumam no mums ir bail no šī dzīves posma, jo saprotam, ka pensija būs tik pieticīga,
ka iepriekšējā dzīves stila uzturēšana vienkārši nebūs iespējama.
 
button1lat

Mēs vainojam valdību, nodokļu sistēmu un darba devēju , nesaprotot, ka paši varam pieņemt lēmumu, kad doties savā pensijā. Lai to izdarītu, ir jāizveido savs kapitāls, kā to dara vairums finansiāli kompetentu cilvēku.

Mēs jau daudzus gadus esam Eiropas Savienības sastāvā, taču joprojām ir ļoti maz cilvēku, kuri šīs priekšrocības izmanto sava kapitāla veidošanai, ieguldot attīstītāko valstu ekonomikās. Par to, kā izveidot savu kapitālu, lasiet rakstā „Cik es nopelnīju un cik es samaksāju sev” vai arī izvēlieties kādu no mūsu finanšu kompetences programmām.

 
button2lat

 

Cik es nopelnīju un cik es samaksāju sev?

Vai Jūs kādreiz esat aizdomājušies par to, cik daudz naudas iziet caur mūsu rokām dzīves laikā?
Vienkāršs piemērs. Pieņemsim, ka pelnat 1 000 eiro mēnesī un vidējais darba stāžs 45 gadi.
 
button1lat

1000 x 12 x 45 = 540 000 eiro. Vairāk par pusi miljona!

Cik daudz no šīs summas mēs samaksājam sev? Saņemot algu katru mēnesi, mēs, pirmkārt, maksājam visiem, tikai ne sev, kas pašos pamatos nav pareizi. Mēs maksājam kredītus, īres naudu par mājokli, par komunālajiem pakalpojumiem, internetu, telefonu, skaistumkopšanas pakalpojumiem, ēdienu, izklaidēm, dodamies iepirkties... un tam nav ne gala, ne malas – pareizāk sakot – līdz mums pietiek naudas, turklāt, gadās iedzīvoties arī parādos. Mēs maksājam visiem, izņemot sevi. Ja kaut vai 10% no saviem ienākumiem mēs maksātu sev, tad, ejot pensijā, mēs būtu  miljonāri. Šķiet neticami? Izmantosim augstāk minēto piemēru:

540 000 x 10% = 54 000 eiro. „Kur tad ir miljons?”, Jūs jautāsiet. Aprēķins vienkāršs – ja katru mēnesi mēs atliktu 100 eiro jeb 10% no 1000 eiro uz 3 procentiem mēnesī, pēc 16 gadiem mūsu kontā būtu 1 027 666 eiro.

Izrādās, ka problēma ir nevis naudas tūkumā, bet gan nemākulīgā attieksmē pret naudu.

Lai pārvaldītu savas finanses, lejupielādējiet tabulas budžeta plānošanai un nākotnes kapitāla aprēķinam. Lai veiktu prognozi, kā pieaugs kapitāls investējot, kapitāla aprēķina tabulā varat mainīt investējamo summu un procentu likmi. Ikmēneša budžetā, pirmkārt, vismaz 10% no saviem ienākumiem ieplānojiet sev - sava kapitāla veidošanai jeb investīcijām, atlikušos 90% pārdaliet saviem ikmēneša tēriņiem un plānotajiem pirkumiem.

Ar tabulu palīdzību Jūs varat kontrolēt un plānot savus ieņēmumus un izdevumus, kā arī atradīsiet atbildes uz jautājumu – Kur paliek mana nauda?

Kas nepieciešams, lai veidotu savu kapitālu, lasiet rakstā „Mīti par investīcijām” vai arī izvēlieties kādu no mūsu finanšu kompetences programmām.

 
 
button2lat

 

Mīti par investīcijām

Ko Jūs domājat, kad dzirdat vārdu „investīcijas”?

Mūsu finanšu kompetences apmācību laikā bieži dzirdam šādas atbildes:

- investīcijas ir domātas izredzētajiem,

- nepieciešams liels sākotnējais kapitāls,

 
button1lat

- investēšanai ir nepieciešama finanšu izglītība,

- investēšana aizņem daudz laika ,

- tā ir spēle, kurā cilvēki zaudē naudu.

Šie visi ir mīti! Jā, Jums ir zināma taisnība – investēšanai ir nepieciešamas zināšanas un kapitāls, taču kapitālu var radīt sākot no nulles un zināšanas var iegūt mācoties. Kas ir kapitāls? Kapitāls nav nedz Jūsu alga, nedz lieli ienākumi, nedz Jūsu bizness, bet gan tas, kas rada Jums pasīvu ienākumu.

Kas tad ir pasīvie ienākumi?

Ienākumus var iedalīt divās grupās – aktīvie ienākumi, jeb ienākumi, kuri atkarīgi no mūsu ieguldītā laika un darba, parasti tā ir darba alga, prēmijas, dažāda veida atlīdzība un pasīvie ienākumi - jeb ienākumi, kuri nav atkarīgi no ieguldītā darba un laika, bet gan no mūsu ieguldītā kapitāla (arī intelektuālais īpašums), tie ir procentu ienākumi, dividendes, nomas un īres maksas, honorāri un tamlīdzīgi ienākumi, kad darbs un laiks tika ieguldīti sākotnējā to izveidē, bet ienākumus veido ilgtermiņā.

Lai kur mēs atrastos, lai ko mēs darītu, lai kāds būtu mūsu veselības stāvoklis, pasīvie ienākumi nodrošina mūsu finansiālo, laika un ģeogrāfisko brīvību, - mēs kļūstam finansiāli nodrošināti un neatkarīgi nākotnē. Laicīgi izveidots kapitāls ļauj mums iziet savā privātajā pensijā, kad mēs paši to vēlamies, nevis tad, kad pienāk noteiktais vecuma slieksnis.

Par to, kā rodas kapitāls, lasiet rakstā „Cik es nopelnīju un cik es samaksāju sev?” vai arī izvēlieties kādu no mūsu finanšu kompetences programmām.

 
button2lat

 

X
X
X